Pirmkārt, jau galvenais jautājums – kas ir kofta? Atbilde vienkārša – vēl viens garšīgs veids, kā izmantot malto gaļu! Ja skatāmies dziļāk, tad koftas pirmsākumi meklējami Tuvajos austrumos. Tas ir šī reģiona ‘viltotais zaķis’. Viegli pagatavojams, šajā receptē – gana labi izskatās, lai būtu pasniedzams arī viesiem. Piedevās – tikko no dārza nākuši dārzeņi un pētersīļu pesto. Turpiniet lasīt
Objektīvu apstākļu notikušais un ieilgušais klusums ‘Lindas Virtuvē’ ir beidzies. Vakari paliek vēsi un tumši, pa āru dzīvoties nav liela prieka, tāpēc jāpievēršas ēdienbaudām!
Pirms kāda laika gatavoju cūkgaļas gabaliņus ķīniešu gaumē. Amats bija rokā un šoreiz pieķēros liellopam tikpat ķīniskā interpretācijā – ar austeru mērci. Piedevas gaļai – brokoļi, sēnes, citi dārzeņi. Gaļiņa iemarinējas ļoti ātri, austeru mērce piedod unikālu aromātu, ko nesajaut ar kādu citu. Ja šo mērci vēl neesat savā virtuvē ieviesuši, tad tagad ir īstais brīdis – tā pēc konsistences ir bieza, pēc garšas – sāļi salda. Labi der ar sarkano gaļu. Austeru mērci piedāvā gan Santa Maria, gan Blue Dragon. Fotogrāfijās mērce nav īpaši redzama – bet gaļa rezultātā ir ļoti mīksta un izteikti garšo pēc marinādes. Turpiniet lasīt
Manuprāt, ideāla kombinācija – sulīga, mājās gatavota kotlete (ideāli garšīga tā sanāk no tītara maltās gaļas, ko vislabāk iegādāties pie sev zināmiem pārdevējiem) kopā ar vienkārši uzmeistarojamiem biešu salātiem. Šajā gadījumā pie kotlešu masas nelieku klāt ne olu, ne rīvmaizi – tad pa īstam var sajust pašas gaļas garšu!
Klāt piegrillēju siltu pitas maizīti vai lavašu, trauciņā bezpiedevu jogurts – un voilà – foršas darba dienas vakariņas gatavas 🙂 Turpiniet lasīt
Jau sen plānoju pagatavot sautējumu ar tumšo beļģu alu. Tas brīdis pienāca. Nedaudz piepūles sākumā sagriezt dārzeņus, tad vairāku stundu sautēšana, un tad – tik ļoti aromātiskā viruma baudīšana. Aprakstīt garšu nemaz nav iespējams – pēc alus noteikti negaršoja, bet mērce bija tumša un bieza, tieši kā es savā prātā biju iztēlojusies: mērķis sasniegts!
Dārzeņus un garšvielas pievieno katrs pēc savas garšas un saprašanas 🙂 Turpiniet lasīt
Pēdējā laikā eksperimentēju ar ilg-gatavojamajiem gaļas ēdieniem. Sākumā bija jērs, tagad – liellops! Var gatavot gan katlā, gan tažīnā. Šis liellops sanāca fantastisks. Citu komentāru nav! Turpiniet lasīt
Nesen sāku skatīties Jamie Oliver jauno raidījumu sēriju ‘Jamie Does’. Katrā raidījumā cita valsts, katrā valstī jauni kulinārie atklājumi. Man ļoti patika Stokholmā filmētais! – ‘vēsie’ skandināvi atklāja savas tradīcijas un ļāva ielūkoties ikdienas gaitās, parādot patiesībā, ka Ziemeļeiropas ēšanas tradīcijas ir vienlīdz interesantas, ja salīdzina ar Itāliju, Spāniju u.c. slaveno valstu slavenajām virtuvēm!
Raidījuma iespaidā nolēmu pirmo reizi pagatavot zviedru vistradicionālāko ēdienu – köttbullar jeb gaļas bumbas krējuma mērcē. Gatavoju nedaudz ar drebošu sirdi, jo galvenais ‘tiesnesis’ šai maltītei vienmēr lielījies, cik gardas ‘söttbullar’ viņu ģimenē gatavo tēvs! Liels bija mans pārsteigums, ka arī manis gatavotā maltīta tika atzīta ne vien par labu esam, bet arī mērce – par ļoti ļoti gardu 🙂 Turpiniet lasīt
Šo ierakstu veģetāriešiem un gaļas nemīlētājiem labāk nelasīt! Drosmīgie – uz priekšu 😉
Leģenda vēsta, ka kādai sabiedrības dāmai Milānā 20.gs. piecdesmitajos gados ārsts aizliedzis ēst termiski apstrādātu gaļu. Viņa devusies uz savu mīļāko restorānu un izklāstījusi viesmīlim savas likstas. Tas ātri esot izdomājis ēdienu no jēlas liellopu gaļas – plāni sagrieztas gaļas šķēles, pārlietas ar mērci, kas gatavota no majonēzes, vušesteras mērces un citronu sulas. Kundzei ēdiens ļoti iegaršojies un tā regulāri nākusi uz restorānu baudīt savu iemīļoto ēdienu. Bet tajā laikā jēlas gaļas ēšana nav bijusi ierasta lieta, un viņa esot kautrējusies to pasūtīt. Tad izpalīdzīgais viesmīlis paskatījies uz pie sienas piekārto gleznu un nosaucis jauno ēdienu par Carpaccio, slavenā Renesanses gleznotāja vārdā. Tas bijis kodētais nosaukums šim nu jau visā pasaulē pazīstamajam ēdienam, kuru tagad var baudīt vai ikvienā labā restorānā. Turpiniet lasīt
Chilli con carne abos Amerikas kontinentos reklāma noteikti nav nepieciešama… Citādi ir ar veco pasauli. Domāju, ka šis ēdiens pie mums nav pietiekami novērtēts – man tas liekas pietiekami veselīgs un vienkārši pagatavojams! It īpaši manis piedāvātā versija ar dārzeņiem. Asumu var variēt ar pievienotā čili pulvera daudzumu. Veģetārieši var gatavot čili bez gaļas, to aizstājot ar tofu vai kartupeļiem. Pamēģiniet!
Manā virtuvē laikam netīšām sākušās ‘Itālijas dienas’. 🙂 Vakar vakarā uzmeistaroju mūsmāju vienu no iecienītākajiem ēdieniem – rikotas lazanju. Tās recepti atradu pirms pāris gadiem interneta līkločos – tieši šādu lazanjas sastāvu un gatavošanu ieteica kāda entuziaste, kura veltījusi labākās lazanjas meklējumiem vairākus gadus! Pēc nelieliem eksperimentiem un izejvielu daudzuma pielāgošanas savām garšas kārpiņām tapa šī recepte, kuru tagad ‘laižam tautās’…
Galvenā atšķirība no klasiskās lazanjas receptes ir tā, ka bešamela mērces vietā tiek izmantots rikotas siers, kas šo ēdienu padara kaut nedaudz kuņģim vieglāku. Brīdinu, ka gatavā produktu daudzums ir milzīgs 🙂 Parasti pusi sasaldēju. Ja vien negaidāt ciemos 10 izsalkušus draugus vai radus, tas ir vienīgais risinājums. Lai labi garšo!
Ja jūsu rīcībā ir rostbifa liellopa gaļas gabals, noteikti ir vērts izmēģināt šo recepti! Tā ir ceļojusi no Zviedrijas un mans vīrs gatavo šo ēdienu tā, ka smaržo visa māja…. Pēc karija. Un kaut kā ļoti ļoti garšīga!
Lindas Virtuve 