Lakšu jeb mežloku pesto

Pavasaris šogad ir nolēmis nākt lēnām. Var just, ka tepat aiz stūra ir, bet tādas īstas pārliecības par pastāvīgu klātbūtni vēl nav. Ja tomēr gribas kādus pierādījumus par to, ka daba ne tikai mostas, bet jau ir atmodusies, ir jāaiziet uz tirgu! Savā iknedēļas gājienā uz Centrāltirgu nevarēju nenopirkt lakšus jeb mežlokus. Interesanti, ka tieši laksi Latvijas Botāniķu biedrība atzinusi par Gada augu 2014. Tie manā virtuvē nonāca pirmo reizi, tādēļ izlēmu gatavot ko pavisam vienkāršu un universāli izmantojamu – lakšu pesto. Izdevās vienkārši dievīgs ar viegli manāmu ķiploku aromātu, tai pašā laikā ar jūtamu raksturu! Izmantojams tāpat kā klasiskais pesto ar baziliku – salātos, ar pastu, zupās utt. 

Lazanja ar kabačiem un rikotas sieru

Šī ir mana veģetārā versija klasiskajai lazanjai – turklāt oktobrī vēl jāsteidz izmantot kabači! Rikota ir mana mīļākā sastāvdaļa klasiskās bešamela mērces vietā.

Ar riekstu ķirbi un bekonu pildītas plānās pankūkas

Rudens klāt. Lai arī šodien aiz loga +23C un saulīte lutina, dārzos krīt āboli, parkos – kastaņi, un koku lapas nemanāmi sāk dzeltēt…. Ja runā par rudeni virtuvē, tad nedrīkst nepieminēt ķirbjus, vai ne? Šorīt svētdienas brokastīs lutināju savējos ar pildītām pankūkām – iekšā liekot riekstu ķirbi, saceptu ar sīpolu un bekonu. Ēst var kopā ar skābo krējumu, bet es izvēlējos pagatavot ‘salsa verde’ – sablendēju kopā pētersīļus, piparmētras, maltu parmezānu un olīveļļu: vitamīnu un garšas bumba!

Ar rikotu un spinātiem pildīti cannelloni

Atvaļinājums beidzies. Tas bija dievīgi! – 3 nedēļas visādu darbu & nedarbu, satikšanos & darbošanos…. Grūti atgriezties ikdienas rutīnā, jo arī tik īsā laikā var aizmirst pavisam parasto lietu kārtību. Bet tieši jau tāda ir brīvdienu sūtība – izlikt mūs ārpus ikdienas un ļaut dzīvot tā, kā pašiem gribas, bez 9.00-17.-00 rāmja!

Savvaļas sparģeļi ar vārītām olām

Francijā un vēl pāris Eiropas valstīs, kas vairāk uz dienvidiem, ir nopērkami savvaļas sparģeļi. No sākuma nesapratu un brīnījos, kas tie tādi un ko ar tiem dara, bet tad beidzu brīnīties – pirku (buntīte, kas pietika 3 cilvēkiem, maksāja 4 EUR), nesu mājās un ‘šmorēju nost’! 🙂

Savvaļas sparģeļi izrādījās daudz maigāki un saldāki par saviem pieradinātajiem brāļiem – ak Dies, cik garšīgi viss sanāca…. Tāpēc iesaku arī jums – ja ir iespēja, nogaršojiet šos pavasara brīnumus! Protams, varat aizvietot savvaļas sparģeļus ar parastajiem zaļajiem. Šis ir domāts kā otrais ēdiens, tāpēc 2 olas – ja gatavojat kā uzkodu, tad pietiks ar vienu.