Ziema ir īstais laiks sautējumiem un karijiem. Atzīšos, ka jēra gaļa ar dārzeņiem ir mans mīļākais no šāda veida ēdieniem – aromātiska, sulīga un, ja pareizi pagatavota – ļoti ļoti mīksta gaļa. Turklāt burkāni piedod vajadzīgo saldumu, savukārt sīpoli – struktūru un savu aromātu. Vislabāk, ja jēra gaļa ir tiešām jēra un nevis aitas, bet arī aitas gaļu, pietiekami ilgi sautējot, var padarīt mīkstu un tādu, kas pati krīt nost no kaula. Turpiniet lasīt
Jau sen plānoju pagatavot sautējumu ar tumšo beļģu alu. Tas brīdis pienāca. Nedaudz piepūles sākumā sagriezt dārzeņus, tad vairāku stundu sautēšana, un tad – tik ļoti aromātiskā viruma baudīšana. Aprakstīt garšu nemaz nav iespējams – pēc alus noteikti negaršoja, bet mērce bija tumša un bieza, tieši kā es savā prātā biju iztēlojusies: mērķis sasniegts!
Dārzeņus un garšvielas pievieno katrs pēc savas garšas un saprašanas 🙂 Turpiniet lasīt
Ir ēsts. Ir dzerts. Un atkal ēsts un atkal dzerts…. Pateicoties skaistajam un saulainajam laikam vakardien, pāris stundas vismaz sanāca pavadīt svaigā gaisā, aktīvi kustoties un sniegus brienot 🙂 Šodien atkal tāda ļoti mierīga diena.
Domājot par pusdienu ēdienkarti, nez kāpēc gribējās kaut ko no dārzeņiem. Uz gaļu vairs ‘nevelk’….. Tad nu tapa puķkāposti ar bešamela mērci jeb gratin de chou-fleur. Vajadzīga viena puķkāposta galva, milti&sviests&piens&siers. Un garšvielas pēc sirds patikas! – es liku tikai rīvētu muskatriekstu, bet derēs arī ‘austrumu’ garšvielas – romiešu ķimenes, karijs utt. Turpiniet lasīt
Chilli con carne abos Amerikas kontinentos reklāma noteikti nav nepieciešama… Citādi ir ar veco pasauli. Domāju, ka šis ēdiens pie mums nav pietiekami novērtēts – man tas liekas pietiekami veselīgs un vienkārši pagatavojams! It īpaši manis piedāvātā versija ar dārzeņiem. Asumu var variēt ar pievienotā čili pulvera daudzumu. Veģetārieši var gatavot čili bez gaļas, to aizstājot ar tofu vai kartupeļiem. Pamēģiniet!
Vienkāršs ēdiens, kas silda. Tiek, kam garšo karijs un eiropeizēta indiešu virtuve 🙂
Ja jūsu rīcībā ir rostbifa liellopa gaļas gabals, noteikti ir vērts izmēģināt šo recepti! Tā ir ceļojusi no Zviedrijas un mans vīrs gatavo šo ēdienu tā, ka smaržo visa māja…. Pēc karija. Un kaut kā ļoti ļoti garšīga!
Mana aizraušanās ar Āzijas virtuvi ilgst jau vairākus gadus. Pēc vienas Japānā pavadītas vasaras un vairākiem īsākiem ceļojumiem uz citām Āzijas valstīm esmu ‘saslimusi’ ar visu, kas ēdams ar irbulīšiem 🙂 Par suši ir stāstāms atsevišķs stāsts, bet šoreiz gribu uzrakstīt par ēdienu, kuru gatavoju ļoti bieži un kas iet pie sirds pat tiem, kas ir uz ‘jūs’ ar eksotiskām ēdmaņām. Jo patiesi ‘eksotiska’ no visām izejvielām ir tikai karija pasta. Turklāt nevaru iedomāties labāku gadalaiku siltas zupas-sautējums (karija) baudīšanai kā drēgno rudeni….
Nemulsti, ja receptē neminēšu nekādas sastāvdaļu proporcijas – kā jau normālā zupā-sautējumā visas cietās sastāvdaļas liekam ‘uz aci’ un šķidruma daudzumu pēc tam pieregulējam pēc vajadzības (ja daudzums ir norādīts, tas ir rēķināts uz 6 porcijām). Karija krāsa un daudzums noteiks ēdiena aromātiskumu un stiprumu – jāgaršo gatavošanas procesa laikā!
Atzīšos, ka šī ir pirmā reize, kad gatavoju trusi. Pirku veikalā jau sadalītu gabalos – ar domu, ka gatavotājs uzreiz var likt katlā/pannā un šmorēt nost! Uzsākot procesu mani gan sagaidīja īsts Halovīna ‘pārsteigums’ – iepakojuma apakšā atradu truša galvu ar visām acīm. Šāds skats manu jūtīgo cāļa dvēseli pamatīgi satricināja…. Sapratu, ka laikam piederu to gaļēdāju pulkam, kam labpatīk par savu ēdienu domāt kā par kaut ko tādu, kas kādreiz nav elpojis un spriņģojis pa zaļu zālīti! Lai nu kā, pēc pirmreizējā šoka pārvarēšanas ķēros pie gatavošanas procesa. Izmantoju ilgi plauktā stāvējušo tažinu un rezultāts bija lielisks 🙂 Kā saka – labs trusis ir tāds trusis, kur ēšanai nazis nav nepieciešams! Un tieši tāds tas arī sanāca 🙂 Garšvielas un garšaugus noteikti var variēt – manā rīcībā, piemēram, nebija salvijas. Bet iesaku neaizmirst par safrānu!
Lindas Virtuve 