Puķkāposts ir ļoti pateicīgs dārzenis – to var cept, vārīt, sautēt, ēst svaigu. Atkarībā no tā, kādu rezultātu vēlamies sasniegt. Ja plāns ir pagavot sātīgu, bet pavasarīgi vieglu maltīti, iesaku puķkāpostu cept krāsnī kopā ar olīveļļu un garšvielām. Šī ēdiena īpašā sastāvdaļa ir cietais siers – es izmantoju Džiugas 18 mēnešu izturēto sieru, kam ir pietiekami piesātināta garša un aromāts. Savukārt jogurta mērci padarīs interesantāku tai pievienotie karamelizētie sīpoli. Turpiniet lasīt
Tomātu salāti ar mocarellu pilnīgi noteikti ir mani mīļākie vasaras salāti – tie ir vienkārši pagatavojami, svaigi un neatstāj vēderā smaguma sajūtu. Kā jau mīļākajiem salātiem, esmu radījusi tiem vairākas versijas – ar olīvām, ar svaigi gatavotu pesto, saspiestiem ķiplokiem utt. Šoreiz piedāvāju papildinātu klasisko insalata caprese versiju – ar olīvām. Turpiniet lasīt
Šādi marinēti sīpoli ir ne vien ļoti garšīga un ekonomiska piedeva gaļas ēdieniem, bet tos pagatavot ir ļoti vienkārši un ātri. Marinētie sīpoli man garšo tik ļoti, ka varu tos ēst ‘vienus pašus’ 🙂 Ideāli pie grilētas gaļas. Turpiniet lasīt
Saldās siera kūkas ir vieni no populārākajiem desertiem. Bet kā būtu ar vienu sāļo siera kūku? Tā labi noder maltītes uzsākšanai vai kopā ar zaļajiem salātiem. Ļoti sātīga. Turpiniet lasīt
Atzīšos, ka šī bija pirmā reize, kad gatavoju gnocchi! Negatavoju klasiskos, bet kaut ko interesantāku (neesmu kartupeļu fans) – ar rikotu un spinātiem. Secinājums pēc pirmā raunda: ļoti maiga garša, klimpveidīga konsistence. Noteikti gnocchi ir ļoti labi kā starteris vai kā piedeva pie kāda gaļas ēdiena. Attēlā redzamā porcija pietika 2 cilvēkiem. Turpiniet lasīt
Pagājušajā nedēļā pie manis nonāca ļoti skaista, spilgti oranža muskatķirbja šķēle. Daļu no tā izmantoju dēliņa pusdienu vārīšanai, bet pārējais gabals gaidīja savu kārtu. Izdomāju to gatavot klasiskā kombinācijā – rikota un salvija. Šo ēdienu var pasniegt kā starteri (skat. attēlu) vai arī rikotu uzsmērēt uz rudzu maizītes, pa virsu likt ķirbja šķēles un salviju. Ēda pat mans vīrs, lielais gaļas mīļotājs 🙂
No sākuma – atvainojos par ilgo klusēšanu. Biju prom. Prom no datora ekrāna, internetiem un serveriem. Biju pie dabas, pļavās un mežā. Līdz ausīm Latvijas vasarā…. Skaisti bija! Un iedvesmojoši.
Ja nu ir kāds viegli pagatavojams ēdiens, tad tas ir šī pastēte. Pati diez vai es būtu nolēmusi ‘uz savu galvu’ mēģināt šo baklažānu brīnumu. Bet viesojos pie savas draudzenes Evitas un viņa ir īsts veģetāro ēdienu faķīrs – nogaršojot šo pastēti, neticēju, ka tajā ir tikai 3 sastāvdaļas: TIK garšīga tā bija. Tad nu nododu to arī jums izmēģināšanai un garšošanai. Domāju, ka varbūt kāds baklažānu nemīlētājs rezultātā varētu kļūt par mīlētāju 😉 Turpiniet lasīt
Šajā sestdienā man bija neticami ražīgs gājiens uz zemnieku tirdziņu. Sapirkos zaļumus, ogas un vēl visādu labumus!…. Daudz kas jau ir pagatavots, sabildēts un gaida savu publicēšanu.
Jūs neticēsiet, bet parādījušās jau pirmās cūku pupas! Nevarēju noturēties pretim kārdinājumam un nopirku kilogramu. Mjā, bija tāda kā vilšanās, kad pēc vārīšanas atvēru pākstis un ieraudzīju mazās pupiņas. Tām noteikti vēl pienācās paaugties, lai tās drīkstētu saukties par cūku pupām, kādas tās pazīstam mēs. Bet nu neko – pacietīgi ķēros pie lobīšanas, atmizošanas un rezultātā ieguvu riekšavu ar smukām svaigi zaļām pupām! Tapa salāti. Nu ļoooooooti garšīgi bija!! Turpiniet lasīt
Šo ierakstu veģetāriešiem un gaļas nemīlētājiem labāk nelasīt! Drosmīgie – uz priekšu 😉
Leģenda vēsta, ka kādai sabiedrības dāmai Milānā 20.gs. piecdesmitajos gados ārsts aizliedzis ēst termiski apstrādātu gaļu. Viņa devusies uz savu mīļāko restorānu un izklāstījusi viesmīlim savas likstas. Tas ātri esot izdomājis ēdienu no jēlas liellopu gaļas – plāni sagrieztas gaļas šķēles, pārlietas ar mērci, kas gatavota no majonēzes, vušesteras mērces un citronu sulas. Kundzei ēdiens ļoti iegaršojies un tā regulāri nākusi uz restorānu baudīt savu iemīļoto ēdienu. Bet tajā laikā jēlas gaļas ēšana nav bijusi ierasta lieta, un viņa esot kautrējusies to pasūtīt. Tad izpalīdzīgais viesmīlis paskatījies uz pie sienas piekārto gleznu un nosaucis jauno ēdienu par Carpaccio, slavenā Renesanses gleznotāja vārdā. Tas bijis kodētais nosaukums šim nu jau visā pasaulē pazīstamajam ēdienam, kuru tagad var baudīt vai ikvienā labā restorānā. Turpiniet lasīt
Beļģijas virtuvē viens no tradicionālajiem ēdieniem ir tomates aux crevettes grises – ar pelēlakām garnelēm pildīti tomāti. Kas ir pelēkās garneles? – tās ir pēc izmēra daudz mazākas nekā tās, kuras esam pieraduši redzēt Latvijas veikalos, jo iegūstamas vien Ziemeļjūrā. Pelēkas tās ir ne vien ārpusē, bet pati ēdamā daļa ir pelēkrozā. Tās atradīsiet Francijā, Beģļijā, Nīderlandē…. Pēc garšas, manuprāt, tomēr atšķiras no parastajām garnelēm – sāļākas un vairāk garšo pēc jūras. Ja ir izdevība – pagaršojiet!
Šeit piedāvāju tradicionālu beļģu recepti, jo var pasniegt gan kā uzkodu (1 pildīts tomāts), gan kā galveno ēdienu. Droši izmantojiet arī parastās garnelītes, kombinācija garnele + tomāts + citronu majonēze ir ļoti garda! Turpiniet lasīt
Lindas Virtuve 
